Datu ticamíba

Satura rādītājs
Satura rādītājs 2
Ievads. 3
Datu drošības, ticamības jēdzienu skaidrojums. 4
Datu drošība. 4
Ticamība. 4
Reprezentativitāte. 4
Kvalitatīvo pētījumu datu drošība un ticamība. 4
Datu drošības nodrošinājuma problēmas kvalitatīvajos pētījumos. 4
Ticamība nodrošinājuma problēmas kvalitatīvajos pētījumos. 5
Drošības un ticamības dilemma. 5
Datu ticamības undrošības kritēriji, ko piedāvāja Martin W.Bauer un George Gaskell 6
Procedūru skaidrība. 6
Sakopojumu, krājumu veidošana. 6
Pilns apraksts. 6
Pārsteiguma vērtība. 7
Triangulācija un neatbilstību refleksija. 7
Komunikatīva apstiprināšana. 7
Datu ticamības un drošības kritēriji, ko piedāvāja David Siverman. 8
Datu drošības kritēriji. 8
Atspēkošanas princips. 8Pastāvīga salīdzinājuma metode. 9
Visaptveroša datu apstrāde. 9
Atbilstošas tabulācijas lietošana. 10
Datu ticamība kritēriji. 10
Ticamība novērošanā. 10
Ticamība tekstu analīzē. 10
Ticamība intervijās. 11
Ticamība transkribējot audio un video datus. 11
Nobeigums. 12
Literatūras saraksts: 13

Ievads.

Pētījumā sākumā pētniekam jāpamato metode, kuru viņšizvēlējies problēmas izpētei. Nemazāk svarīgi ir zināt, kā šo metodi var īstenot praksē un kā nodrošināt pielietojuma kvalitāti, jo pētījuma kvalitātes jautājums ir aktuāls gan pašam pētniekam, gan viņa kolēģiem, gan pētījuma pasūtītājam, gan sabiedrībai kopumā. šo iemeslu dēļ jāpastāv precīzam „labas prakses” aprakstam, vienalga kāda metode tiek izvēlēta, jo tad ir iespējami novērtēt, vai „pētnieks irkompetents profesionālis, pozējošs amatieris vai labi noskaņots iesācējs”. [3, 339.lpp.]
Kvantitatīvajiem pētījumiem kvalitātes kritēriju sistēma ir izstrādāta sen un balstās uz ticamības, datu drošības un reprezentativitātes jēdzieniem. Šo kritēriju nosacījumu ievērošana nodrošina nepieciešamo pētījuma procesa un rezultātu kvalitātes garantiju.
Tajā pašā laikā diskusija par kvalitatīvopētījumu procedūru tīrību un prakses standartiem ieņem otro vietu pēc nebeidzamas polemiskās norobežošanās no pozitivistu metodoloģijas.[3, 336.lpp.].Pētnieki, kuri izmanto kvalitatīvo pieeju nav vienprātīgi par ticamības, datu drošības un reprezentativitātes jēdzienu piemērotību kvalitatīvajā pētījumā.
Daļa pētnieku noraida šo kritēriju izmantošanu, jo nav neskaitlisko ticamības, drošības unreprezentativitātes definīciju. Viņi uzsver, ka kvalitatīvajā pieejā izmantotas kvalitātes nodrošināšanas procedūras, respektīvi, mērījumi, neatbilst kvalitatīvo pētījumu būtībai, kas ir saistīta ar nozīmju un interpretāciju mēklējumiem.
Citi pētnieki principiāli noraida ticamības, datu drošības un reprezentativitātes jēdzienu lietošanu kā tādu, jo šie jēdzieni ir pozitīvisma izpausme unzinātniskās kopienas kontroles forma. Pēc viņu domām, kvalitatīvo pētījumu pati būtība ir sacelšanās pret šiem kritērijiem. [3, 343.lpp]
Vēl viena pētnieku daļa atzīst kvalitātes kritēriju nepieciešamību, bet norāda, ka kvantitatīvas pieejas kritēriji neder kvalitatīvo pētījumu novērtēšanai un ka jāizveido alternatīvie funkcionālie kritēriji.[1, 177.lpp.; 3, 343.lpp., 4, 57.lpp.]
Apskatītajāliteratūrā autori uzsver šo kritēriju nepieciešamību kvalitatīvajai izpētei, jo to neesamība bremzēs tālāko virziena attīstību, bet problēmas ignorēšana, ilgstošākajā periodā var „pastums kvalitatīvo izpēti sociālo zinātņu nomalē” [3, 349.lpp.] Savukārt kvalitātes kritēriju izveide un ievērošana noņemtu apsūdzību anekdotalismā un subjektivitātē, paaugstinātu akceptēšanu sabiedrībā, nodrošinātu kvalitatīvopētījumu savstarpējo salīdzināmību un didaktisku pamatu, kas ir nepieciešams topošu pētnieku apmācībai.

Datu drošības, ticamības jēdzienu skaidrojums.

Lai varētu spriest par ticamības, drošības un reprezentativitātes problemātiku kvalitatīvajos pētījumos, jāiepazīstas ar šo jēdzienu definīcijām, kuras vēsturiski radušās kvantitatīvo pētījumu tradīcijā.
Pēc Campbell un...